Dziedināts no multiplās sklerozes

Informācija

Tas bija 2009.gada 5.jūlijs. Rīts. Tā bija svētdiena. Es galīgi nejutos labi. Vannasistabā, piespiežoties pie izlietnes, konstatēju, ka ar vienu ķermeņa pusi es neko nejūtu. Pēc mirkļa es sapratu, ka visa mana ķermeņa labā puse ir vienkārši nejūtīga. Es nejutu pat adatas dūrienu.

Devos pie ārstiem, veicu izmeklējumus. Man tika uzstādīta diagnoze – multiplā skleroze. Paskaidrojot, ka tas ir ļoti nopietni.

Ja šī autoimūnā slimība progresē, pastāv iespēja, ka cilvēks kļūst pie gultas piekalts invalīds jeb citā terminoloģijā “dārzenis”.

Es sāku regulāri apmeklēt ārstus, kas sekoja manas slimības gaitai. Vienreiz nedēļā es pats sev špricēju zāles. Tā tas turpinājās gandrīz 3 ar pusi gadus. Es neizlaidu nevienu reizi. Parasti pēc injekcijas es jutos slikti, kā slims. Bet ārsti priecājās par manu zāļu lietošanas disciplīnu un slavēja mani.

Kad slimība atnāca, es biju iepazinis Jēzu, bet jaunā tā brīža realitāte mani burtiski nospieda uz ceļiem. Es zināju, ka tas nav Dievs. Es zināju, ka Viņš nav ievedis mani šajā nāves ielejā, tomēr bieži naktīs nevarēju gulēt, es izplūdu asarās un izmisīgi saucu uz Jēzu. Manī bija nemiers, bailes gan par sevi, gan par tuvajiem, gan par ģimeni.

Daudz lasīju Dieva Vārdu. Tas mani stiprināja no iekšienes, deva mieru un cerību.

Biju izrakstījis sev īpašas Rakstu vietas tieši par dziedināšanu, Dieva spēku un varenību.

Fiziski mana dziedināšana neatnāca pēkšņi, vienā mirklī. Mana ticība auga pamazām. Ārsti priecājās, ka laika gaitā slimība neprogresēja. Vēlāk izmeklējumi uzrādīja, ka bojātās nervu apvalka šūnas sāk atjaunoties. Lēnām visi simptomi pazuda. Vienlaikus ārsti bija nelokāmi par to, ka zāles būs jālieto līdz mūža beigām, bet lēnām manī sāka augt ticība, ka vienu dienu es būšu brīvs, dziedināts un es nelietošu vairs zāles vispār.

Bija Ziemassvētku laiks… Sakrita situācija, ka man beidzās zāļu deva. Es vienkārši nevarēju to saņemt vajadzīgajā laikā. Tad Dievs mani uzrunāja: “Vai tu esi gatavs uzticēties Man līdz galam?” Un es pieņēmu lēmumu riskēt un atteikties lietot zāles vispār.

Ir pagājuši vairāk nekā 12 gadi kopš esmu saņēmis savu dziedināšanu. Ārsti saka, ka es esmu 1 no 1000 gadījumiem, kam vienkārši ir paveicies, bet es ticu un zinu, ka tas ir Jēzus, kurš ir mans ceļš, patiesība un dzīvība. Viņš ir tas, kurš izdarīja šo brīnumu, un es būšu viņam par to pateicīgs visu savu atlikušo mūžu.

Mani sauc Uldis Semeiks un, ja Jēzus varēja to izdarīt manā dzīvē, Viņš to var izdarīt tavā dzīvē.

Kategorija:

Liecības